Kamēr pasauli satricina globāls vājprāts un absurds, es cenšos saglabāt veselo saprātu, apgūstot pamatus skeitošanā. Kamēr turpinās cenu pieaugums komunālajiem un attiecīgi indoor’am, es skatos uz savām nobružātajām kedām un tās liecina par aktīvu darbību uz dēļa, lēnām kedu dzīvei izirstot manā acu priekšā. Priecē, ka par skeitošanu vairs nebūs jāmaksā.
Vienu tumšu ziemas vakaru es aizceļojos skeitboarda vēsturē un uzgāju 90to gadu meiteņu skeita žurnālu – Equal Time Nešķiet nekāds populārais, ir arī diez gan pro feminisma virzienā, bet varbūt tajā laikā tā vajadzēja. Tajā var lasīt interviju ar tā laika sieviešu skeitboarda pionieri – Saecha Clarke. Viņa tiek dēvēta par meiču, kas uztaisījusi boardslide uz handrail un tas ir pirmais dokumentētais video. Man patika intervija ar viņu. Viņa min, ka skeitošana ir visiem un ka neizjūt, ka tā būtu konkrēti džeku lieta. Godīgi sakot, arī man nekad nav nācies saskarties ar konkrētiem uzbraucieniem, tomēr, ejot uz skeitparku esmu pamanījusi meitenes, kas atnāk uz brīvā laika sesijām un neatrodot sev vietu, dodas prom. Esmu dzirdējusi: “negribas traucēt”, “pārāk daudz cilvēki”, “es jūtos neērti, neko nemāku”. Šo mindset ir grūti izmainīt. Arī es esmu jutusies tizla, bieži braucot uz session galvā uzdarbojas balss, kas saka, ka nav jēgas pat mēģināt, nekad taču neskeitošu kā Cata Diaz vai Breana Geering, tomēr, es daudz neanalizēju un tik un tā dodos uz session. Skeitbords priekš manis ir izručījis šo ziemu kaut kādā dziļi mentālā ziņā un man šķiet, ka ar meiteņu vakariem būvējam, ko potenciāli jautru vasarai.
Pirms es sāku skeitot, man vienmēr skeitbords ir ļoti simpatizējis, esmu apbrīnojusi homijus, kas pēc karstas nakts bārā, rītausmā var uztaisīt random session un tiešām land’ot trikus?! 😮 Vai kopienas pasākumi, kas paliks atmiņā kā šķīšana pret asfaltu un viens otra radošu darbu celšana saulē. Ilgi manas smadzenes nemaz nevarēja izsekot līdzi tam, kas tieši ar to dēli tiek darīts, bet izskatījās dope. Tāpēc es kaut kā dabīgi esmu interesējusies par sievietēm skeitbordā. Man vieglāk ir bijis uztvert ķermeņa valodu viņām skeitojot, varbūt tāpēc, ka līmenis ir zemāks un vieglāk lasīt to, kas tiek darīts vai kaut kā vienkārši ir vieglāk uztvert informāciju. Es nezinu, bet es neaizmirsīšu kā 2016. gada novembrī iznāca žurnāls Transworld Skateboarding ar Lizzie Armanto uz vāka un arī pats žurnāls pārsvarā sastāv no intervijām ar tā laika top skeiterēm. Tas viņiem bija pirmais sējums ar sievieti uz vāka. Es zināju, ka man vajag tieši to sējumu un lūdzu draudzenei no USA man to atsūtīt. Man vēl joprojām ir tas žurnāls un vēl joprojām glabāju to kā kaut ko īpašu. Iespējams, kā fragmentu no globālās sieviešu skeitborda vēstures. 
2019 gada vasarā iznāca filma “Gizmo”, tā bija pirmā skate filma tikai ar meičām un vēl iespējota ar liela brand atbalstu (Nike). Tā bija vasara, kad tikko nomainīju savu cruiser pret savu pirmo skate, ko dabūju no Graņas (paldies, večukiņ). Atceros, kad skatījos filmu pirmo reizi un pirmais part ir ar zviedru skeitbordisti, Sarah Meurle un skan Broadcast-America’s Boy – es reāli abimbājos un ķermeni pārņēma zosāda, redzot arī Aori Nishimura, Lacey Baker un Elissa Steamer – man izšāva korķus. Es noskatījos to filmu kādas piecas reizes pēc kārtas pirms devos ārā tajā dienā un America’s Boy bija mana tās vasaras spēlētākā dziesma. Tā bija vasara, kad vēl nemācēju ollie, bet tas man deva ticību, ka es iemācīšos un es iemācījos.
Ilgi domāju, ka meičām nemaz nav iespējams iemācīties skeitot, bez atsevišķiem izņēmumiem, ka, iespējams, veču spalvainās kājas dod kaut kādu īpašu aerodinamiku, bet jo vairāk es redzēju dzīvus piemērus, jo vairāk es sāku noticēt, ka tas ir iespējams.
Ar to es gribu teikt, ka, manuprāt, ir svarīgi dalīties ar savu progresu, radīt materiālu, svarīgi redzēt citus un pašam sevi. Jā, iepriekš bija komentāri, ka savus iesācēju trikus nevajag filmēt un piesārņot internetu, tādā gadījumā es esmu trash bag, jo man patīk dalīties ar savu progressu. Priecājos par katru latviešu meiču, kas ieliek story vai post ar savu triku – mani tas reāli motivē. Jums tā nav? Iesācēju triku klipi, man kā iesācējai, palīdz labāk saprast triku, savā ziņā, es redzu trika attīstības evolūciju sākuma punktā. Ir aizraujoši redzēt lietuviešu un igauņu meitenes daloties ar savu progresu un redzēt to, kādus trikus viņas taisa un sb.girls video arī ir savs stils. Man patīk romantizēt, ka adiovizuāls materiāls ir būtiska laika liecība. Bildes, klipi, zīmējumi, žurnāli, grāmatas, uzlīmes, tas viss ir saturs no kā sastāv kultūra un jo autentiskāk, jo dzīvāk.
Chaw
P.S.
Es jau pabeidzu rakstu un par to paspēju aizmirst, bet tad atcerējos, ka šajā fragmentāri vēsturiskajā esejā vēlos pieminēt ļoti īpašu Latvijas skeitbordisti. Daudzi noteikti zina Ingūnu Skujiņu un ja nezina, tad jāzina, jo Ingūna ir meitene, kas Latvijas Skeitborda vēsturē ierakstījās kā ļoti jaudīga skeitbordiste, pirmā sponsortētā skeitere Latvijā (shout out! Clockwise Skateshop) un nofilmējās RajonTV RUSH HOUR. Tā pat YT pieejams arī viņas 2017. gada rudens edits. Ingūna gan kādu laiku nav redzēta uz dēļa. Vai būs come back? <3